Liberty Bell jeb Brīvības zvans
Pirmais mehāniskais spēļu automāts bija Liberty Bell jeb Brīvības zvans, ko 1895. gadā izgudroja automehāniķis Čārlzs Fejs (1862-1944) no Sanfrancisko. Liberty Bell spēļu automātā tika izmantotas trīs rotējošas spoles jeb ruļļi. Ap katru rulli bija uzzīmēti pakavi, kārava, pīķa un ercena simboli, kā arī Brīvības zvana attēls. Lielākais laimests bija piecdesmit centi, ko varēja iegūt, uzgriežot trīs brīvības zvanus.
Sākotnējais Liberty Bell spēļu automāts joprojām ir aplūkojams Rīno pilsētā Nevadas štatā. Tas atrodas “Liberty Belle Saloon and Restaurant”. 1901 gadā Čārlzs Fejs izgudroja pirmo pokera automātu. Tāpat Fejs izgudroja arī ierīci, ka ļāva atdalīt īstās 5 centu monētas no viltojumiem. Šī mehānika tika izmantota jau Liberty Bell automātā. Izcilais izgudrotājs izīrēja savus spēļu automātus salonos un bāros, dalot peļņu 50/50.
Pieprasījums pēc Liberty Bell spēļu automātiem auga pa dienām, un Čārlzs Fejs vairs nespēja to apmierināt. Gluži vienkārši nebija iespējams mazajā darbnīcā pietiekamā ātrumā saražot gana daudz ierīču. Azartspēļu automātu detaļu ražotāji vēlējās iegādāties tiesības uz Liberty Bell, taču Fejs bija nepielūdzams. Rezultātā kāds ražotājs no Čikāgas - Herberts Milzs - sāka “Operator Bell” ražošanu. Automāta mehānika bija līdzīga, bet Mills kļuva par pirmo, kurš spēļu automātā izmantoja augļu simbolus.
Sākotnējie spēļu automātu darbības principi
Katrā metāla automātā bija trīs metāla ruļļi, un uz katra no tiem bija izvietoti desmit simboli. Slēdzis iegrieza ruļļus un, kad tie apstājās, tika izmaksāts laimests. Protams, tikai gadījumā, ja rindā sakrita trīs simboli. Laimestu mašīna izdeva monētās.
Elektronikas laikmets
Pirmā populārā elektriskā azartspēļu ierīce bija 1934. gadā radītā “Paces races”. Tā imitēja zirgu skriešanās sacīkstes. Trīsdesmit gadus vēlāk tika radīts pirmais pilnībā elektroniskais azartspēļu automāts “21”. To radīja Nevada Electronic. Visbeidzot 1975. gadā Fortune Coin Company radīja pirmo elektronisko slotu.