VAR sistēma futbols

VAR SISTĒMA - FUTBOLA PALĪGS VAI POSTS?

Tehnoloģiju attīstība un to iesaiste ir neizbēgama gandrīz ikkatrā nozarē, pie tam futbols nav izņēmums. Tieši pēdējo divu, trīs gadu laikā zīmīgu lomu pasaules spēcīgāko futbola līgu vai turnīru tiesnešu darbībās ir ieņēmusi tiesneša video asistenta sistēma (VAR). Tomēr nesen ieviestā tehnoloģija paspējusi izveidot ne vienu vien strīdīgu momentu un asu diskusiju. Kamēr futbola līdzjutēji gaida lielo līgu atgriešanos, speletajiem.com komanda apskatīja strīdīgas VAR sistēmas epizodes.

Viens no nesenākajiem strīdīgajiem VAR lēmumiem pieredzēts īsi pirms Covid-19 izraisītās pauzes, kad Anglijas futbola Premjerlīgā visai principiālajā cīņā par nostiprināšanos Eirokausu zonā, Mančestras United izbraukumā ar 2:0 uzveica Londonas Chelsea.

Šis mačs izpelnījās lielu nosodījumu ne tikai no skatītāju, bet arī no spēlētāju, treneru un citu iesaistīto puses. Mājiniekiem, pēc video atkārtojuma noskatīšanās, neieskaitīja divus vārtu guvumus, kā arī Mančestras spēlētājam Harijam Magvairam spēles pirmajā nogrieznī neparādīja sarkano kartīti ļoti strīdīgā epizodē.

Pēc VAR lēmuma noklausīšanās spēles galvenais tiesnesis norādīja, ka Magvairs noteikumus nav pārkāpis.


“Esmu apskatījis epizodi vēlreiz un priekš šādiem gadījumiem ir domāta VAR sistēma, taču viņi veica nepareizu lēmumu. Harijam Magvairam bija jāsaņem sarkanā kartīte, tas ir skaidrs. Protams, ka tas mainīja spēles gaitu,” pēc zaudējuma savu viedokli izteica Chelsea galvenais treneris Frenks Lampards.

Pats Magvairs attaisnojās, ka kājas kustība bija pavisam nejauša, kā pašaizsardzības instinkts, lai viņam virsū neuzkristu pretinieku spēlētājs Miši Bačuaji.

Spēles 57. minūtē pēc stūra sitiena Chelsea aizsargs Kurts Zumā guva izlīdzinājuma vārtus, taču pēc video atkārtojuma noskatīšanās precīzo raidījumu neieskaitīja. Tiesnesis visnotaļ smago lēmumu pamatoja ar Sesara Aspilikveta pārkāpumu pret Viljanu, taču ignorēja faktu, ka Chelsea aizsarga veiktais grūdiens mugurā bija tikai ķēdes reakcija uz pārkāpumu pret viņu (video faiila - 1:07 min.).

“Protams, pie Zumā vārtiem es pagrūdu Viljanu, taču arī mani pagrūda. Vismaz aizej [tiesnesim] līdz monitoram – tas aizņem pusminūti,” pēc mača vīlies VAR lēmumā bija Aspilikveta. “Galvenajam tiesnesim ir jābūt tam, kurš pieņem šos lēmumus.”

Turpinājumā vārtu svinības mājiniekiem liedza vēl viens VAR lēmums. Pēc video atkārtojuma noskatīšanās Mančestras klubu izglāba Olivjē Žirū minimālais aizmugures stāvoklis. Arī par šī lēmuma pareizību futbola pasaules viedoklis dalās.

“Priecājos, ka manos spēlētāja gados nebija VAR sistēma,” pēc uzvaras atzina United treneris Ūle Gunnars Sulšērs, kurš norādīja uz Žirū minimālo aizmugures stāvokli.

“Es domāju, ka tam [VAR] bija jādod iespēja. To vajadzēja ieviest, lai padarītu spēli labāku un mūsdienīgāku. Tāpēc es to atbalstīju – lai spēle attīstītos un nestāvētu uz vietas,” atklāja Liverpool izbijušais aizsargs Džeimijs Karagers. “[Tagad] Es vairs nespēju to atbalstīt un man ir apnicis, ka cilvēki par to čīkst. Sistēma nav spējusi paveikt to, ar kādu mērķi viņu ieviesa. Tagad mēs par tiesneša lēmumiem runājam trīsreiz vairāk nekā pirms to ieviesa. Esmu stadijā, kurā es vairs nevēlos VAR sistēmu. Es neticu, ka to saku.”

Tomēr Anglijas premjerlīgas VAR sistēmas aizsardzībai jāsaka – visu futbolu līgu sekotāji sūdzējās par video tiesneša asistenta sistēmu pirmajā tās ieviešanas sezonā, īpaši uzsverot tiesnešu gauso lēmumu pieņemšanu, kā arī daudzās kļūdas. “No kļūdām jāmācās” un “pirmie kucēni jāslīcina” visticamāk attiecas arī uz VAR sistēmu – ar katru gadu tā attīstās un paliek kripatiņu labāka.

Intervijā ar The Conversation Olatunbosuns Olanijans, kurš iegūst doktora grādu biznesā un menedžmentā, atzina, ka VAR padara futbolu nedabīgu. “Tas ir jocīgi, ka faniem ir jāatliek savas svinības, kamēr tiek pieņemts VAR lēmums,” paskaidroja Olanijans. “Pastāv uzskats, ja nebeidzamais tehnoloģiju progress turpināsies, tad futbols var pazaudēt burvību, kas to padara tik īpašu.”

Pērnā gada decembrī Anglijas premjerlīgā Londonas derbiju aizvadīja Tottenham un Chelsea, kurā uzvaru ar 2:0 izcīnīja Frenka Lamparda skolotie futbolisti. Arī šajā mačā viens no VAR lēmumiem radīja asas diskusijas.

Tottenham uzbrucējs Hinmins Sons pēc divcīņas ar pretinieku spēlētāju Antonio Ridigeru, jau gulēdams zemē izpildīja spērienam līdzīgu kustību. Ridigers ar lielu sāpju grimasi nokrita pie zemes, un mača galvenais tiesnesis vērsās pēc palīdzības pie VAR. Pēc VAR lēmuma tika atzīts, ka tā bija nesportiska rīcība, un Sons saņēma sarkano kartīti.


Pēc spēles Tottenham galvenais treneris Žuzē Mourinju novēlēja pretiniekam ātru atveseļošanos no ribu lūzuma. Mourinju izcēlās ne tikai ar sarkastiskajām piezīmēm par pašu epizodi, bet arī kritiski izteicās par VAR sistēmu. Portugāļu eksperts norādīja, ka lēmums ir jāpieņem galvenajam tiesnesim, nevis jāpaļaujas tikai uz VAR teikto. “Es domāju, ka VAR ir domāts, lai uzlabotu futbolu. Lai ieviestu patiesību futbolā, lai ieviestu patiesību redzējumā. Un vakar tas tika paveikts ar soda sitiena iedošanu [uz Tottenham vārtiem, arī pēc VAR lēmuma], taču viņi nogalināja spēli ar Sona lēmumu.”

Amizantu, bet nekļūdīgu lēmumu pagājušā gada nogalē Vācijā pēc spēka otrās līgas mačā starp Holstein un Bochum pieņēma galvenais tiesnesis. Bochum uzbrucējam Silvere M’Busī nesanāca pārāk veiksmīgs sitiens, bumba aizlidoja garām vārtiem, bet tai pieskārās viens no pretinieku komandas rezervistiem Mihaels Eberveins, kurš iesildījās aiz laukuma gala līnijas.

Spēles galvenais tiesnesis palūdza VAR palīdzību un konstatēja, ka Eberveins bumbai pieskārās pirms tā bija atstājusi laukumu. Par to rezervists saņēma dzelteno kartīti, bet Bochum ieguva tiesības izpildīt 11 metru soda sitienu, ko M’Busī arī realizēja.

Lai gan ir naivi cerēt, ka VAR sistēmu tuvākajos gados pavisam ieviesīs arī Latvijas futbola virslīgā (lielākoties lielo izmaksu un tiesnešu kvalifikācijas dēļ), izmēģinājuma versijas atsevišķās spēlēs nav nekas neiespējams. Par šo jautājumu Latvijas futbola vidē pērn aicināja padomāt FK Liepāja klubs, kas protestēja par neieskaitīto vārtu guvumu pirmās kārtas mačā pret RFS, kurā liepājnieki piedzīvoja zaudējumu ar 0:2.

Tiesnesis norādīja, ka epizodē bijis pārkāpums pret vārtsargu, taču bijušais Liepājas kluba spēlētājs Jānis Ikaunieks savā Facebook profilā veica ierakstu ar pievienotu video materiālu, kurā redzams, ka kontakts bijis tikai pēc vārtu guvuma.

Kopējā kontekstā VAR sistēma futbolu padarījusi par ļoti pedantisku spēli – mūsdienās Žirū puspēdas aizmugure traucēja ieskaitīt svarīgus nozīmīgus vārtus, tikmēr 1986. gada Pasaules kausa ceturtdaļfinālā slavenie, ar Dieva roku gūtie, futbola leģendas Djego Maradonas vārti palīdzēja Argentīnai uzveikt turnīra favorīti Angliju.

Spēli pret Angliju argentīnieši uzvarēja ar 2:1, pusfinālā Maradonas divu vārtu guvumi atnesa 2:0 uzvaru pret Beļģijas valstsvienību, bet zelta mačā Argentīna ar 3:2 bija pārāka par Vāciju.

Tiesneša video asistenta sistēmu 2017./2018. gada sezonas sākumā ieviesa Vācijas un Itālijas spēcīgākajā futbola līgā, gadu vēlāk arī Spānijas un Francijas. Debiju Anglijas premjerlīgā VAR piedzīvoja vien šosezon.

Pērn VAR sistēma ieņēma nopietnu lomu arī UEFA Čempionu līgā, turklāt šīgada februārī UEFA apstiprināja, ka video sistēmu izmantos arī Eiropas līgas izslēgšanas spēļu mačos.

VAR bija pieejams arī visos 2018. gada Pasaules kausa mačos, un UEFA izziņoja, ka to turpinās izmantot arī citos nacionālo izlašu turnīros – Eiropas čempionāta kvalifikācijas izslēgšanas spēlēs, Eiropas čempionātā un FIFA Pasaules kausā.

Izlasi arī mūsu nākamo rakstu xxx

Speletajiem.com komanda